Ideja par projektu radās pagājuša gada rudenī, kad Cēsīs tikās jaunatnes darbinieki no septiņām dažādām valstīm, lai radītu jaunas projektu iespējas Eiropas brīvprātīgajā darbā (EBD) jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Tikšanās rezultātā izveidojām sadarbības tīklu To Get There, kurā aktīvi iesaistījās organizācijas no Somijas, Itālijas, Igaunijas, Spānijas, Polijas, Latvijas – sociālās iekļaušanas aktīvistes.

Eiropas Brīvprātīgais darbs – tas nav tā, kā tas izklausās. Zem tā ir paslēpts daudz kas vairāk. Varētu šķist, kam gan ir vajadzīgs brīvprātīgais darbs bez atalgojuma! Tomēr viennozīmīgi varu teikt, ka tajā ir daudz vairāk plusu nekā mīnusu. Gribētos pat teikt, ka mīnusu nav. Iespēja doties uz kādu no Eiropas valstīm, apgūt patiesi noderīgu pieredzi un komunicēt starptautiskā gaisotnē – tas ir jāizmanto ikvienam!

Mans ceļojums uz Itāliju sākās vēl četrus gadus pirms kāpu lidmašīnā uz Bari. Jā, tieši tik ilgi es meklēju sev piemērotu Eiropas Brīvprātīgā darba projektu. Informācijas trūkums un vilšanās par desmitiem tā arī nesagaidītu atbilžu uz manis nosūtītajiem e-pastiem. Vēlme vispirms pabeigt universitāti, neatsaucība no organizācijām gan Latvijā, gan ārpus tās un neziņa, kam īsti vaicāt pareizo atbildi – tas viss uz četriem gadiem aizkavēja manu satikšanos ar savu uzņēmējorganizāciju. Taču beigās tas notika.

Doma par brīvprātīgo darbu bija mani apsēdusi jau vairākus gadus. Bet, kā jau mēdz teikt, īstās lietas notiek īstajā laikā, ne ātrāk. Tieši tā es arī jutos tos 10 mēnešus, ko pavadīju Austrijas pilsētā Zalcburgā, strādājot par Eiropas brīvprātīgo jauniešu centrā „Corner”, – diez vai vēl „īstāk” viss varētu būt.

Zandu var pieskaitīt pie īpaši pieredzējušajiem brīvprātīgajiem kaut vai tādēļ, ka viņas brīvprātīgā darba projekts ilga veselu gadu. Tātad projekts tika izdzīvots ilgtermiņā, kas devis arī lielu pieredzes bagāžu un daudz piedzīvojumu.

Biedrība „Mazozoli 4x4” (Mazozoli) Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) jomā darbojas no 2005. gada rudens. Biedrības galvenās aktivitātes ir EBD uzņemšanas projektu koordinēšana Latvijā. Šo četru gadu darbības laikā Latvijā tika/tiek koordinēti 27 projekti, kuru ietvaros kopumā ir/būs uzņemti 63 brīvprātīgie (38 meitenes un 25 puiši).

Lasīt tālāk...

Kā tas viss sākās… Sāksim stāstu, kā pieklājas, – no sākuma! Tātad pirms gada manā pastkastītē iekrita piedāvājums, vai es vēlētos būt to vidū, kas ir brīvprātīgie palīgi Eiropas čempionātā futbolā 2008 Zalcburgā, Austrijā. Ilgi nedomājot, teicu – jā!

Lasīt tālāk...

Mēs, deviņi brīvprātīgie no Francijas, Itālijas un Portugāles, atbraucām uz Latviju, lai piedalītos Eiropas Brīvprātīgā darba kustībā. Mūsu projekts bija saistīts ar 16. Eiropas Tautas festivāla organizēšanu Rēzeknē no 27. jūlija līdz 1. augustam. Šeit ieradāmies jūnija sākumā bez zināšanām par Latviju un Latvijas kultūru, bet ar lielām cerībām. Uzņēmējorganizācija Valodu un kultūras centrs “Pasaule mūsu mājās” viesmīlīgi uzņēma mūs.

Lasīt tālāk...

Iespēja strādāt brīvprātīgo darbu Dānijā, Roskildē, man radās pavisam negaidīti pēc apmēram gadu ilgstošiem un neveiksmīgiem Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekta meklējumiem. Dānija neietilpa manu prioritāšu sarakstā, un vienīgās asociācijas, ko man izraisīja Roskildes vārds, protams, bija festivāls, un tomēr jau toreiz apjautu, ka tā ir pareizā izvēle, un, ne mirkli nevilcinoties, piekritu. Un tā nu es nonācu Gimlē.

Lasīt tālāk...

Bulgaristāna Tas būs stāsts par tālo un ne tik pazīstamo Balkānu zemi, kurp doties nav populāri. Bulgaristāna jeb Bulgārija (neizmantojot Turcijā lietoto valsts nosaukumu) vairākumam asociējas ar pēdējo iestāšanās kārtu Eiropas Savienībā, lētiem īpašumiem un kaut ko „atpalikušu”. Man Bulgārija ir krāsains un grūtību pilns pārbaudījums – manas dzīves manifesta laiks.

Lasīt tālāk...

Pērn septembrī jauniešu atbalsta organizācija „Youth In Progress” nosūtīja jaunu cilvēku, vārdā Sandris, uz Eiropas Brīvprātīgā darba projektu „Laibach-Hof” Vācijas rietumos Halle-Bokel ciematā. Pāris mēnešu vēlāk, 2008. gada janvārī, šajā pašā projektā no tās pašas jauniešu atbalsta organizācijas ieradās brīvprātīgā jauniete Ieva.

Lasīt tālāk...

Eiropas Brīvprātīgais darbs (EBD) man izrādījās ļoti emocionāla pieredze. Beidzot vidusskolu, man nebija skaidrs, ko iesākt tālāk. Gribēju paveikt ko tādu, lai mana dzīve apmestu kūleni, lai vairs nebūtu tā kā iepriekš. Prom no stereotipiem par mani. Iekšā nezināmajā.

Lasīt tālāk...

Kā jau vienmēr, visas lietas sākas no mazām, un arī mans EBD nav izņēmums. Pirms EBD biju mācījusies franču valodu tikai apmēram gadu, un pienāca brīdis, kad nolēmu atrast iespēju praktizēt franču valodu dzīvē. Sāku meklēt EBD datu bāzē kādu darbiņu atbilstoši manai gaumei.

Lasīt tālāk...

“Te tomēr līst…”, bija mani pirmie vārdi, kas ierakstīti piezīmju grāmatā par Grieķiju. Braucot turp, domāju, ka nu gan visi piedzīvojumi un pārdzīvojumi jaunajā mītnes zemē būs cītīgi jāpieraksta. Kā izrādīsies vēlāk, pirmais un vēl viens ieraksts pēc nedēļas arī bija viss, ko paspēju. Nebija laika? Varbūt. Varbūt nebija gribēšanas, jo tajā laikā notika tūkstošiem citu lietu.

Lasīt tālāk...

Lai gan esmu nodzīvojusi Rumānijā gandrīz divus gadus, atturos no jautājumiem „Ko es zinu par Rumāniju? Un kāda ir rumāņu kultūra?”, bet varu pastāstīt, kāpēc ir vērts veikt Eiropas brīvprātīgā darba projektu un ko caur to var iegūt, ja cilvēks ir atvērts pārmaiņām sevī un sev apkārt.

Lasīt tālāk...

Mans vārds ir Raivis, 20 gadus esmu dzīvojis Jūrmalā līdz 2007. gada 15. februārī aizbraucu uz Nīderlandi būt par brīvprātīgo darbinieku. Nu jau ir pagājis pusgads un es īsi pastāstīšu par savu pieredzi esot brīvprātīgajam. Konkrētāk es uzrakstīšu par savu organizāciju, tās kultūru, cilvēkiem, darba metodi, lai jūs iepazītos ar apstākļiem, un pēc tam par to, ar ko nodarbojos, ko esmu darījis, iemācījies un ieguvis šī pusgada laikā.

Lasīt tālāk...

Dimitrijs Tuzerī (Dimitri Thouzery) no Francijas jau astoņus mēnešus pavadījis Balvos kā EVS brīvprātīgais. Kā jūtas Dimitrijs un ko par viņu domā Balvos? - Lasiet šajā stāstā.

Lasīt tālāk...

Greems (Graeme Brough) un Zemgales NVO centrs ir vieni no tiem, kuri 8.jūnijā Eiropas Jaunatnes nedēļas Latvijā noslēguma pasākumā saņēma balvu par savu projektu. Tā bija „Tandēma balva” – apliecinājums tam, ka veiksmīgs brīvprātīgā darba projekts nav atkarīgs tikai no uzņēmējorganizācijas vai tikai no paša brīvprātīgā. Tas, kas nodrošina kādas kopējas lietas izdošanos, ir sadarbība un abpusēja ticība tam, ka viss notiks un viss izdosies. Gadu pavadījis Latvijā (Greems mājās atgriežas augusta sākumā), šim puisim ir ko teikt par paveikto un dzīvi Latvijā.

Lasīt tālāk...

Pirmais pārsteigums bija Parīzes metro, kad veicu ceļu Rīga – Redon. Mana mazā EVS pilsētiņa – tik daudz tumšādaino cilvēku! Tik dažādas kultūras kopā! Spāņi, brazīļi, marokieši, turki… pēc Latvijas tas bija pirmais īstais kultūršoks. Tam līdzi nāca arī atklāsme, ka cilvēki ir ļoti interesanti savā dažādībā.

- Ko??? Kas Tu galīgi traks esi palicis? - Tur taču tagad izmēģina kodolieročus, vai ne? - Tur taču tagad ir karš! - Kaut kas man teica, ka tur joprojām notiekot partizānu uzbrukumi! - Kur, kur??? Tas ir kaut kur Āfrikā, ja?

Lasīt tālāk...

Kā jūtas brīvprātīgais, kurš atbraucis uz Latviju no zemes, kas, lai gan reizēm līdzīga, tomēr ir rkasi atšķirīga? Ko brīvprātīgie Latvijā dara, kur dzīvo, ko ēd? Lūk, viens no stāstiem – par Kristofu, kurš Latvijā pavadīja vairāk kā pusgadu un guvs pieredzi, kurai nav līdzīgas.

Lasīt tālāk...

Otrdiena, 2006. gada 5. septembrī 9:26 Atbraucu 4:00 no rīta, un viss ir kārtībā. Tagad vairāk nerakstīšu, jo nav pieklājīgi cilvēkus atstāt bez uzraudzības.

Lasīt tālāk...

...zeme, kur ledus ar uguni satopas vienviet, no kalniem tek karstas un aukstas upes, debesīs viļņojas ziemeļblāzma un visu to kopā tur lavas „pelni”. Ir cilvēki, kas tajā iemīlās ik brīdi, ir cilvēki, kas to nīst, ir cilvēki, kas to dēvē par drūmu un pelēku pasaules nostūri, ir cilvēki, kas sniegputenī, lietus lāsēs spēj saskatīt krāsas. Un tas viss atrodas starp Eiropu un Ameriku – Islande.

Lasīt tālāk...

Nieka divi mēneši – tik īss bija mans EVS periods Grieķijā – Xylokastro. Un, tā kā ir pagājis jau labs laiciņš, kopš atgriezos, nebija vairs ne mazākās iedvesmas rakstīt notikumu atstāstu. Tamdēļ tas, kas seko, ir autentiski manas interneta dienasgrāmatas ieraksti. Nu, labi, nedaudz izrediģēti, jo tika rakstīti tikai maniem tuvākajiem draugiem Latvijā neregulāri sasteigtajās interneta piekļuves reizēs. ;)

Lasīt tālāk...