Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra"

Pienāca sen gaidītā diena – 15. augusts, jauniešu apmaiņas projekta Iepazīsti Romu kultūru! sākums. Šajā dienā mazajā Latvijas nostūrītī – Viļakas novada Medņevas ciemā – ieradās jaunieši no Bulgārijas. Latvijas jaunieši bija ļoti satraukti, gaidot ciemiņus. Ar mazu nokavēšanos mēs sagaidījām jauniešus un devāmies pie kopīga vakariņu galda.

Mums katram ir kāds sapnis, kuru mūžā vēlamies piepildīt. Es vienu no saviem piepildīju, un arī par to būs mans stāsts – mans pirmais starptautiskais jauniešu apmaiņas projekts, kuram biju projekta koordinatore.

No 2010. gada 27. marta līdz 5. aprīlim Rīgā norisinājās jauniešu apmaiņa par veselīgu dzīvesveidu un sportu Healthy body – wealthy soul!, kurā piedalījās 32 jaunieši no Latvijas, Maltas, Beļģijas un Čehijas. Jaunieši dalījās pieredzē un zināšanās par veselīgu dzīvesveidu, bija arī iespēja noskaidrot, kādi ekonomiskie, sociālie, kultūras apstākļi ietekmē mūsu attieksmi pret veselību un sportu. Par ikdienas gaitām šajā projektā ir iespējams uzzināt mājaslapā ye2010.best.rtu.lv. Projekts tapa ar Youth in action programmas finansējumu, ko organizēja aktīvi jaunieši no studentu biedrības BEST Riga.

Jauniešu apmaiņas projektu realizēja Balvu novada jauniešu biedrība Raibais kaķis sadarbībā ar jauniešiem no Juvente Estonia (Igaunija), TUFAK youth club (Turcija), Vicolocorto (Itālija) un Ủton Ifjủsảgi – Kulturalis Egyesȕlet (Ungārija). 26 jaunieši nedēļu pavadīja Balvos, kur piecas dalībvalstis tika izgaršotas, aptaustītas, sadzirdētas, apošņātas un apskatītas. Feel it mērķis bija radīt vidi, kurā jaunieši no dažādām kultūrām caur savām piecām maņām labāk iepazītu sevi un citus cilvēkus, tādā veidā veicinot iecietību un iestāšanos pret diskrimināciju. Izmantojot neformālās izglītības paņēmienus, septiņu dienu laikā dalībnieki ieguva noderīgas iemaņas un zināšanas.

Kāds puisis ik dienas gāja pastaigā, un ikreiz viņam ceļā gadījās Varde. Tā viņš gāja vienu dienu, otro, trešo un ceturto ... un tad kādā dienā puisis pamanīja Vardi. Viņš apsēdās blakus, un tā sākās abu kopīgais ceļš. Puisis saprata, ka Varde ir fantastisks sarunu biedrs un lielisks atbalsts. Sarunas parasti bija par visu iespējamo, kas vien var notikt pasaulē ... Tad kādu dienu puisis sacīja Vardei, ka vēlas savā dzīvē kaut ko mainīt kādā neparastā, īpašā veidā. Varde bija gatava uzklausīt un atbalstīt viņa idejas. Šīs sarunas rezultātā radās ideja par jauniem dzīves ceļiem – par projektu „Esi brīvs! Esi aktīvs bez atkarībām”.

Nedaudz par pašu „Nātri”...
Kultūras un mākslas centrs „Nātre” (KMC „Nātre”) ir nevalstiska radošo personību organizācija ar biedrības statusu. Organizē dažādus kultūras un mākslas pasākumus ar pievienoto vērtību. „Nātres” biedri un valdes pārstāvji sevi jau spējuši pierādīt dažādās aktivitātes, darbojušies vairākos starptautiskos semināros un pasākumos.

Cik bieži jaunietis, apceļojot Eiropu, iepazīstot citu valstu kultūru, tradīcijas, izzina šādus jautājumus: kāda ir ģimenes dzīve Grieķijā? Kādā vecumā Itālijas jaunietis kļūst patstāvīgs? Kādas ir kāzu tradīcijas Spānijā? Kādā vecumā Rumānijas jaunieši viens otram saka jāvārdu?

Mūsu dzīvei ritot, dienas iegūst ļoti dažādu nokrāsu. Vai esi to pamanījis? Dažas dienas ir parastas, citas vienmuļas, pat reizēm drūmas un garlaicīgas, skumjas līdz asarām, tikai dažās pavīd mazs prieka stariņš. Taču brīžiem šķiet – tās ne ar ko neatšķiras cita no citas. Tomēr pienāca tās dienas, kad pamanīju kaut ko pavisam negaidītu, neparastu, pārsteidzošu. Vesela nedēļa piedzīvojumu, brīnumu un smaidu 30 cilvēkiem!

Pēdējās apmaiņas dienās šis vārds skanēja bieži, jo bija ļoti iepaticies. Babečka poļu valodā nozīmē „kūciņa”, kā arī šo vārdu izmanto kā mīlināmo vārdiņu meitenes uzrunai. Babečka bija „top” vārdiņš, kaut gan projekta tēma nemaz nebija par saldumiem. Cauri visai apmaiņai vijās ļoti nopietna – etnogrāfijas, tieši seno rotu – tēma, kas satuvināja dalībniekus, raisīja sarunas un diskusijas, palīdzēja iepazīt ne tikai citam citu, bet arī dalībvalstu kultūru.

2008.gada septembrī Daugavpilī notika neparasts jauniešu apmaiņas projekts ”Breaking the borders”, kura temats apvienoja 30 jauniešus no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Moldovas un Itālijas. Domājot, kā labāk izstāstīt par to, kā mums gāja projektā, nolēmu ievietot savā rakstā piezīmes no vienas projekta dalībnieces dienasgrāmatas. Un šī dalībniece ir biedrības „ODIN/VITA” brīvprātīgā.

Seši jaunieši no Saldus programmas „Jaunatne darbībā” projekta ietvaros no 2008.gada 25. līdz 31. augustam devās aizraujošā jauniešu apmaiņas braucienā uz Turcijas pilsētu Balykesir. Lai gan šī ir neliela Turcijas pilsēta, tomēr latviešiem tā šķita pietiekami liela, jo tā ir apmēram piecas reizes lielāka par Saldu.

„Pieredzes apmaiņa ir veids, kā iemācīties saprasties” - tādu pārliecību ieguva četras Saldus pilsētas 2.vidusskolas skolnieces, Saldus rajona skolēnu domes pārstāves Arta Rolava, Ilze Fišmeistere, Elza Muraševa un Sanita Kacuba, kas no 2008.gada 26.maija līdz 6.jūnijam piedalījās programmas „Jaunatne darbībā” atbalstītā jauniešu apmaiņas projektā „Cilvēks, daba, pilsēta” Vācijā, Gērā. Jaunu pieredzi ieguva arī Līga Mačiņa no Jaunatnes iniciatīvas centra „Šķūnis”, kas kopā ar meitenēm piedalījās projektā.

2008.gada vasarā no 7. – 28. jūlijam pieciem latviešu jauniešiem no Saldus BJC bija izdevība piedalīties starptautiskā apmaiņas projektā „Liquid Life”. Šis projekts bija kā turpinājums jau iepriekšējos gados notikušajam jauniešu apmaiņas projektam „Eirovikings”. Mērķis bija ar vikingu laivu kopijām aizceļot no Ķelnes līdz Sofijai, šķērsojot Vāciju, Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju.

Šādu jautājumu bieži uzdodam viens otram, reizēm noklusējam, reizēm uzticamies gluži svešam cilvēkam un atklājam savu sāpi. Strādāju maza pagasta kultūras namā, apkārt ir daudz rosīgu, gudru un atraktīvu jauniešu, bet - ir arī problēmas. Alkoholisms, nespēja atrast savu vietu uz šīs pasaules, narkotikas, zema pašapziņa utt. Viesojoties Kiprā, projekta „Nē, narkotikām, par veselīgu dzīves veidu!” ietvaros, radās doma turpināt iesākto tēmu un veidot jaunu projektu, kurā piedalītos jau plašāks dalībnieku skaits. Savu piedalīšanos apstiprināja Kipras, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Bulgārijas jauniešu organizācijas gan no mazām pilsētām, gan lielpilsētām, kā Sofija un Limmasola.

Sveiki visiem! Raksta Nelli. Es vēlos pastāstīt par Jauniešu apmaiņas projektu Itālijā, kas notika šogad jūlijā nelielā pilsētiņā Apiro, kas atrodas Centrālajos Apenīnu kalnos. Apmaiņa ilga desmit dienas, un tajā piedalījās jaunieši no Itālijas, Francijas, Latvijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas. Šīs dažas dienas bija burvīgas un piepildītas ar pozitīvu enerģiju! Apmaiņas nosaukums bija Building trust, kas tulkojumā nozīmē ‘veidot uzticību’. Galvenā tēma bija tolerance pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, precīzāk, pret cilvēkiem ar redzes problēmām. Apmaiņas projekta dienas kārtībā ietilpa aktivitātes ar ūdensmotocikliem, šļūkšana pa virvi pāri upei, ekskursijas uz alām, sensoriālā centra apmeklējums, kā arī diskusijas par apmaiņas tēmu, t. i., karjera, sports, ceļošana un redzes grūtības.

Mākslai nav robežu, tā ir kā universāla valoda, kas uzrunā ikvienu. Šī atziņa ir visiem zināma, taču grupa ungāru jauniešu uzņēmās to izmantot praksē, lai veicinātu starpkultūru dialogu Eiropas jauniešu vidū. Rezultātā radās jauniešu apmaiņu projekts „Let’s speak arts!” ar piecu dažādu valstu jauniešiem un piecām dažādām mākslas darbnīcām. Īsts kultūru un mākslu rasols, kas beigās izrādījās varen baudāms un tika novērtēts kā viens no veiksmīgākajiem šāda veida projektiem Ungārijā.

Eiropas Komisijas programma „Jaunatne darbībā” piešķīra finansējumu biedrības „Galaktika” projektam „Starpkultūru izglītība pasakās”, ko īstenojam kopā ar jauniešu organizāciju no Polijas „Klub Alumna”. Kamēr citi jaunieši brīvlaiku pavadīja Latvijā atpūšoties, jaunieši ar prezidenti Sarmīti Kruglovu un vadītāju Ingunu Juhņeviču jau 24. martā devās uz tālo Polijas pilsētu Mislenicu, kas atrodas netālu no Krakovas, lai septiņas dienas piedalītos jauniešu apmaiņā.

No 9. līdz 16. martam viesu namā „Laimas nams”, netālu no Rēzeknes, notika starptautiskais jauniešu apmaiņas projekts „Veidosim lielāku apli!”, kuru īstenoja Rēzeknes jauniešu atvērtais centrs „JACis”. Tajā piedalījās jaunieši no sešām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Daži projektā iesaistītie jaunieši dalās savā pieredzē un stāsta, kā viņiem gājis.

Atceros bērnībā skatītās filmas un tur redzētos „dziedošos” karuseļus – tādus uz riņķi skrienošus, kas palēnām, mūzikai skanot, atnes pasažierim daudz smaidu, laimes un prieka brīžus. Kā neiztrūkstošu sastāvdaļu tur vienmēr varēja ieraudzīt baltu vai rozā cukurvati daudzo mazo karuseļa vērotāju roķelēs. Līdzīga noskaņa mani pārņem, kad atminos 2007. gada jauniešu starptautisko apmaiņu Jaunsvirlaukas pagastā, kad mēs visi bijām šāda, tikai daudz aizraujošāka, kultūras karuseļa pasažieri.

SĀKUMS

Biju piedalījusies jau vairākos apmaiņas projektos un divus gadus darbojusies jauniešu organizācijā, kad sapratu, ka arī es gribētu kaut ko tādu „uzcept”. Bet nezināju, kā, un nejutos īsti pārliecināta, vai tas vispār ir iespējams. Man šķita, ka projektu rakstīšana un vadīšana domāta vecākiem un ar lielāku pieredzi apveltītiem cilvēkiem – tāda es vēl nejutos.

2007. gada nogalē, no 24. novembra līdz 2. decembrim, Jelgavas rajona Staļģenē 9 dienas Zemgales Nevalstisko organizāciju atbalsta centra rīkotajā starptautiskajā jauniešu apmaiņas programmā piedalījās 32 jaunieši no Itālijas, Bulgārijas, Turcijas un Latvijas, lai iepazītu cits citu un kopīgi diskutētu par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Kā jau pienākas, diskutējot par šādu tēmu, visas grupas bija sabalansētas – 4 puiši un 4 meitenes. Latvijas grupas jaunieši bija no dažādām vietām – no Jelgavas, Rīgas, Aizkraukles, Dobeles un Madonas. Savukārt viens no latviešu grupas dalībniekiem bija Eiropas brīvprātīgā darba veicējs Latvijā Olivers no Brazīlijas!

Jau no bērnības gadiem esmu dzīvojusi Rīgas piepilsētā Salaspilī. Un tikpat ilgi esmu bijusi arī mazā māksliniecīte. Tā, laikam ejot, redzēju, cik pilsēta ir pelēka un cik drūmu iespaidu rada ne vien paši cilvēki, bet arī vide. Mājas, ielas un koki tik pelēki un cilvēku sejas neapmierinātas. Savos iespaidos ar mani dalījās arī kaimiņi rīdzinieki – BETONA MEŽS. Tātad kaut kas bija jādara mums (pilsētniekiem) pašiem.

Projekta sagatavošana

Ceļš līdz

Lai arī jau iepriekš biju piedalījies vienā apmaiņas projektā Vācijā, nekad nebūtu iedomājies, ka pats reiz varētu radīt un vadīt kādu apmaiņas projektu. Nejauši uzzināju, ka JSPA rīko semināru par apmaiņas projektiem. Piesakoties uz semināru, vajadzēja mājasdarbā izdomāt ideju, par kuru gribētu veidot apmaiņas projektu. Izvēlējos tematu, kurš mani interesē jau kādu laiku – masu medijos esošā informācija, tās uzticamība un jauniešu attieksme pret to. Lai arī ideju biju izvēlējies, vēl joprojām nepieļāvu domu, ka varētu realizēt šādu projektu. Tomēr seminārā iegūtās zināšanas deva drošības sajūtu un ķēros klāt pie projekta rakstīšanas.

No 1.- 10.aprīlim 12 jaunieši no Latvijas devās divpusējā jauniešu apmaiņā uz vienu no Itālijas savdabīgākajiem reģioniem tieši kultūras un tradīciju ziņā (tas skaidrojams ar tuvumu Āfrikai un daudzajiem iekarotājiem gadsimtu gaitā, kā arīdzan to, ka mūsdienās reģions tiecas pēc neatkarības no Itālijas), kas gan šodien lielai daļai pasaules iedzīvotāju asociējas vien ar vārdu  „mafija” -  Sicīliju, lai kopā ar vietējiem jauniešiem piedalītos apmaiņā par tēmu Eiropas apzināšanās.

Šķiet, ka daudzi ir dzirdējuši par vērienīgo televīzijas šovu – „Skrējiens pēc miljona”, kur dažādi pāri veic dažādus izaicinošus uzdevumus, redz visas pasaules malas un beigu beigās sacenšas par diezgan prāvu naudas summiņu. Varētu teikt, ka kas līdzīgs notika šī gada jūnijā arī Latvijā – un tomēr tas bija pavisam, pavisam savādāk. Pirmkārt, tās nebija sacensības, otrkārt, netika skriets apkārt pasaulei, treškārt, balvā nebija gluži miljons, lai gan, bija miljons dažādu sajūtu, emociju un atmiņu. Stāsts ir par Latvijas Pieredzes izglītības centra jūnija beigās realizēto projektu „Understanding through adventure”[1].

„My grandma told me” – tāds nosaukums bija jauniešu apmaiņai, kura notiks Slovēnijā, un kurā piedalījās arī jaunieši no Talsiem. Tur viņi kopā ar jauniešiem no Polijas, Igaunijas un Slovēnijas iepazina viens otra valstu tradīcijas, dejoja, dziedāja, spēlēja spēles un visādi citādi labi pavadīja laiku. Paši jaunieši stāsta, ka Slovēnijā pavadītais laiks bija neaizmirstams…

Iedomājieties skatu – esot Ventas krastā, jūs pēkšņi ieraugāt, ka pie apvāršņa iznirst vairākas lielas laivas, ar vairāk kā desmit airiem un lielām burām, un kokgriezumiem rotātu laivas priekšgalu. Jums šķiet, ka tiek uzņemta kāda filma? Nē! Tas ir starptautisks jauniešu apmaiņas projekts, kurš 2006. gada vasarā norisinājās Kurzemē!

"Dziesmas trīs valodās. Ledus salaušana. Nakts trasīte ar kontrolpunktiem un ugunskuru. Precēšanās un grūbu biezputra. Vingrošana kā Francijā. Māja pilna ar dažādu valstu jauniešiem un Mārtiņš spēlē elektrisko ģitāru. Pikniks ar nopietnu parunāšanos. Šīs un vēl daudz citas aizraujošas lietas piedzīvoja jaunieši no Latvijas, Slovēnijas, Francijas un Slovākijas, 10 dienas pavadot Talsos, jauniešu apmaiņas „Es mīlu jūsu meitu” ietvaros."
Mana dienasgrāmata – 03.09 līdz 13.09