Šodien, sēžot mājās, omulīgi iekārtojusies krēslā un malkojot tēju, es ar vieglām skumjām atceros savu pirmo ceļojumu uz Turciju: visus tos saviļņojošos pārlidojumus, lielisko semināru un apbrīnojamo pastaigu pa mazpilsētu Mardinu.
Bet viss aizsākās, kad tika apstiprināta mana dalība starptautiskā seminārā, kuru organizēja dažādo kultūru resursu centrs SALTO sadarbībā ar Turcijas Nacionālo aģentūru. Šis pasākums bija veltīts starpkultūru dialogam, kur varēja saņemt gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas. Tā kā mēs tur bijām aptuveni 60 cilvēku, kas pārstāvēja 15 Eiropas un Āzijas valstis, praktisku iemaņu apgūšana sākās jau no semināra dalībnieku tikšanās pirmajām minūtēm. Tas bija ļoti interesanti – veidot kontaktu ar dažādu tautību, konfesiju, pasaules uzskatu pārstāvjiem un uzzināt par valsti un tās kultūru, runājot ar konkrētiem cilvēkiem.
Pēc pietiekami ilgas, bet aizraujošas iepazīšanās ar dalībniekiem sākām pārspriest Eiropas daudzveidību skaitļos (mums parādīja lielisku prezentāciju par sabiedrības dzīves dažādām sociālajām pusēm), centāmies noskaidrot termina «dialogs» jēgu, tā nozīmi mūsu dzīvē un jaunatnes iesaistīšanas veidus starpkultūru dialogā. Apmācītāji savās nodarbībās galvenokārt izmantoja grupu darbu, lai sekmētu mūsu dialoga prasmes. Pirmo dienu noslēdza starpkultūru vakars, kur bija plaša iespēja iekļauties atšķirīgu tautu kultūras tradīcijās. Īpaši mani iespaidoja Jordānijas un Turcijas kāzu ceremonija, kas atšķīrās no mums pieņemtā ar tērpu, dziesmu un deju.
Otrajā dienā, strādājot grupās, mēs pārspriedām dialoga veidus, atbrīvošanos no stereotipiem, konfliktu risināšanu un aktīvu klausīšanos. Bet pēcpusdienā iepazināmies ar Mardinu, ar tās iedzīvotājiem un dzīves kārtību. Semināra dalībnieki sadalījās nelielās grupās un tulku pavadībā devās pastaigā pa pilsētu. Es un mani „pavadoņi” (Frančeska no Itālijas, Glorija no Bulgārijas, Matiass no Austrijas un Faruks, mūsu tulks, no Turcijas) nelaida garām iespēju patērzēt ar vietējiem iedzīvotājiem. Nelielā juvelieru veikaliņā mūs sirsnīgi sveicināja saimnieks, un, baudot turku tēju (arī kafiju), ritēja saruna. Varat iztēloties manu izbrīnu, kad uzzināju, ka mūsu sarunbiedrs ir arābs, turklāt katolis. Uz manu jautājumu par reliģijas problēmām šajā Turcijas daļā viņš izstāstīja, ka viņa ģimene pašlaik neizjūt reliģisku spiedienu, kā tas bija astoņdesmitajos gados. Šis sabiedriskais cilvēks izstāstīja mums par ekonomiku, politiku, Turcijas un tās provinču dzīves gaitu. Saruna bija ļoti interesanta un izzinoša abām pusēm. Pārējā laikā pirkām suvenīrus tirgotavās un vietējā tirgū, kurā mūsu daudztautību kompāniju uzņēma ar ziņkārību un sirsnību.
Nākamajā rītā katra grupa dalījās savos iespaidos par pastaigu pa pilsētu, un, jāatzīmē, to bija milzum daudz un visi – jūsmīgi. Dažas grupas apmeklēja mošeju, bārddziņa darbnīcu, tirgu un citas jaukas un uzmanības vērtas vietas. Īpaši veicās tai grupai, kas uzzināja, ko nozīmē zvaigznes virs ieejas mājā. Izrādās – tas ir šīs ģimenes kaimiņu skaits. Pēc tam mēs spriedām par šķēršļu pārvarēšanas problēmu starpnacionālā dialogā un seminārā iegūto zināšanu pielietojumu nākotnē. Visi piekrita, ka dialogs starp kultūrām ir ļoti svarīgs un tas ir pirmais solis ceļā uz sapratnes, saskaņas, uzticības, atšķirīgu problēmu risināšanu. To mēs izjutām arī uz savas ādas.
Vakarā mums bija noslēguma ballīte, kas vēl vairāk satuvināja visus semināra dalībniekus. Bija jaušama skumīga nots, jo sapratām, ka drīz būs jāšķiras, un draudzīgi meklējām iespējas satikties visiem kopā vēlreiz. Un, par laimi, atradām variantu – mēs nolēmām uzrakstīt vēl viena semināra projektu, kurā atkal varētu sabraukt visi. Domāju, ka tas varētu notikt jebkurā no valstīm, kuru pārstāvji piedalījās seminārā.
Pašlaik, dzerot tēju savā ērtajā krēslā pie datora, es turpinu savu starpkultūru saskarsmi pilnā apjomā, gan rakstot vēstules, gan izmantojot Skype. Kas ir labāk? Pat nezinu, šķiet, tiešā saskarsme ar darbu, debatēm, izklaidi un arī turpmākajām atmiņam un skumjām. Ļoti ceru, ka tā nav mana pēdējā piedalīšanās šāda veida projektā.
Tatjana Stepanko
